 |
Amalgāma - metāla plombēšanas materiāls, kas mūsdienu stomatoloģijā praktiski netiek izmantots tā neestētiskā izskata dēļ. Galvenās amalgāmas sastāvdaļas - sudrabs, alva, dzīvsudrabs, varš un cinks.
Balināšana - balinošo ķīmisko reaģentu iedarbība uz zoba emalju ar mērķi iegūt labāku estētisko efektu. Tiek lietota kopā ar individuālam kapēm, kuras tiek atstātas uz nakti.
Breketi - metāla uzlikas, kas tiek cementētas uz zobiem. Tās saista pavediens, ar kura palīdzību tiek izlīdzināti zobi un izlabots sakodiens. Ar brekešu palīdzību zobu rindu var izlīdzināt jebkurā vecumā. Pēdējā laikā tās liek ne vien uz zobu ārējās, bet arī uz zobu iekšējās puses, kas netraucē estētiskā ziņā, un arī neapgrūtina higiēnu.
Bruksisms - cilvēka paradums griezt zobus, kas izraisa to pirmslaicīgu nodilšanu. Parasti notiek miegā.
Cista - jaunveidojums, 80 % gadījumu - sakņu cista, kas radusies hroniska iekaisuma rezultātā periodontā.
Dentīns - cietie audi, kas veido zoba lielāko daļu. Zoba kronīša dentīns ir klāts ar emalju, bet pie saknes - ar zoba cementu. Dentīns ir caurvīts ar daudziem sīkiem kanāliņiem, kuri tuvāk zoba virsmai satur zoba pulpas šūnas (dentoblasti - red.). Atklāts dentīns ir ļoti jūtīgs pieskaroties, iedarbojoties siltumam un aukstumam.
Depoforēze - periodontīta, cistu, osteolīzes, pulpītu (pēc pulpas devitalizācijas) ārstēšanas metode mūsdienu stomatoloģijā ar Cupralaź un aparātu "Komforts " vai "Oriģināls II" palīdzību.
Dzerokļi - daudzsakņu zobi, kas kalpo cieta ēdiena sasmalcināšanai, saberšanai. Tiem ir masīvs kronis ar lielu košļāšanas virsmu. Pavisam kopā ir 12 dzerokļu pa 3 katrā pusē, augšžoklī un apakšžoklī.
Emalja (zobu) - sevišķi ciets ārējais zoba kroņa pārklājums. Tiek sintezēts pirms zoba izšķilšanas ar ameloblastiem.
Fisūru hermetizācija - kariesa pirmreizējā profilakse. Košļājošo zobu fisūras aizpilda ar sintētisku materiālu, izslēdzot iespēju iekļūt tur mikroflorai, kas izraisa mīksto zobu aplikumu un kariesa rašanos. Metode ir ļoti efektīva (95 %).
Floss zobu diegs - viens no mutes dobuma higiēnas līdzekļiem . Ar tā palīdzību tīra zobstarpas.
Gingivīts - gingiva - smagana, gingivīts - smaganas iekaisums. Visbiežāk tam ir infekcioza izcelsme. Gingivīts rodas, ja mikroorganismi iekļūst smaganu bojājuma vietās, ko izraisījis zobakmens, zoba kronītis, asas zoba malas, ēdiens, zobu birstīte u.c. Bērniem par gingivīta cēloni var kļūt smaganu bojājumi zobu nākšanas vai maiņas laikā, kā arī tad, ja netiek ievērota zobu higiēna.
Glosīts - mēles iekaisums. Galvenais glosīta cēlonis ir: anēmija, kandidoze un dažu vitamīnu trūkums organismā.
Granuloma - iekaisušu granulu sakopojums audos, kas rodas hronisku infekciju, iekaisumu, iekļuvuša svešķermeņa rezultātā, kā arī pie tādām infekcijas slimībām kā: tuberkuloze, sifiliss, cirkšņu granuloma, lepra, kā arī dažu citu sēnīšu slimību gadījumos, piemēram, kandidomikozes, kuras rezultatā rodas granulomas. Granulomas var izveidoties, ja audos iekļūst tādi svešķermeņi kā ciete un talks, kas tiek lietoti dažās ķirurģiskajās operācijās, vai arī dažu metālu, piemēram, berilija un cirkonija, klātbūtnē organismā. Granuloma var izveidoties ap zoba saknes galotni iekaisuma rezultātā, vai arī, ja pulpā iekļūst infekcija. - Grunulomatozs (granulomatous).
Gudrības zobs - trešais lielais sakņu zobs augšžoklī un apakšžoklī, kas izaug apmēram 20 gadu vecumā.
Hermētiķis - sintētisks materiāls, kurš tiek izmantots fisūru hermetizācijai, augstā hermētiķu efektivitāte tiek nodrošināta ar drošu tā fiksāciju fisūrās.
Implantants - titāna stienītis, kurš tiek ievadīts žokļa kaulā un kalpo par pamatu metālkeramikas kroņu vai protēžu ievietošanai.
Implantāta iestiprināšana dod iespēju atjaunot zaudētu zobu, iepriekš nenoslīpējot blakus esošos zobus; ievietot neizņemamās protēzes vai uzlabot izņemamo protēžu fiksāciju (implantāts kalpo par balstu).
Implantoloģija - stomatoloģijas nozare, kas dod iespēju restaurēt zobus uz mākslīgu sakņu pamata.
Izņemamās plates - protēzes - tiek lietotas daļējas vai pilnīgas zobu zaudēšanas gadījumā. Sastāv no plastmasas vai metāla pamatnes ar mākslīgiem zobiem un mehāniskiem fiksatoriem ("āķiem").
Kanāli - ar mīkstajiem audiem (asinsvadiem un nerviem) pildīti dobumi zoba saknē.
Kariess - tas ir zoba cieto audu bojājums kariesu izraisošas miklofloras darbības rezultātā. Zoba kariess - neatgriezenisks process. Jo ātrāk ir uzsākta ārstēšana, jo mazāks postījums tiek nodarīts zobam, līdz ar to mazāk nepatīkamu sajūtu pacientam.
Kariesa rašanās cēloņi:
Slikti tiek ievērota zobu higiēna; lielu daudzumu cukura un balto miltu saturošas pārtikas lietošana uzturā, vitamīnu, kalcija un fosfora trūkums organismā, svaigu augļu un dārzeņu nepietiekamība uzturā; fosfora nepietiekamība dzeramajā ūdenī; ekoloģija; iedzimtība. Bieži kariesa rašanās ir saistīta ar grūtniecību, kuras laikā notiek sievietes organisma fizioloģiska pārkārtošanās, ir lielākas prasības pēc kalcija. Kariesa attīstību bērnam veicina nepareizs uzturs un mātes slimības grūtniecības laikā.
Kariesa sākumstadijā parasti nav sūdzību. Tālākajā tā attīstībā bojātā zoba emalja kļūst mīksta: rodas primārais kariess. Šajā periodā parādās jūtīgums pret saldu, skābu, pret zobu birstītes pieskaršanos. Procesa attīstība izraisa dentīna bojājumu un karioza dobuma veidošanos (sekundārais kariess). Turpmākajā gaitā kļūst mīksts zoba dentīns, rodas asas sāpes, uz bojātās vietas nokļūstot ēdienam, karstam vai aukstam ūdenim, taču sāpes pāriet pēc kairinājuma novēršanas (dziļais kariess).
Ja pacients savlaicīgi nedodas pie ārsta un kariozais process netiek apturēts, emaljas un dentīna bojājumus izraisošās baktērijas nokļūst zoba mīkstumā (pulpā) un rodas tās iekaisums - pulpīts. Neizārstēta pulpīta rezultātā iekaist zoba sakni aptverošie audi.
Atcerieties: ārstēšanai kariesa sākumstadijā pietiek ar vienkāršu plombas ievietošanu, taču laikā, kad process ir jau ielaists, ir nepieciešama nopietnāka ārstēšana un līdz ar to arī lielāki līdzekļi.
Kompozīts - gaismascietējošs kompozītu plombēšanas materiāls. Kompozītu plombas ir pietiekami izturīgas, ļoti labi pulējas un nepaliek tumšas laika gaitā. Tādu materiālu īpašības paver iespējas mākslinieciskai zobu restaurācijai, ar kuras palīdzību var pagarināt vai paplatināt zobu, izmainīt tā krāsu un formu, aizvērt spraugas starp zobiem.
Kronis - protēze, kas pārklāj dabīgo zobu kroni. Zobi tiek īpaši sagatavoti (preparēti) zem kroņiem, kuri tiek fiksēti uz zobiem ar cementu. Mūsdienu stomatoloģijā labs estētiskais efekts tiek panākts ar metālkeramikas kroņu palīdzību.
Lokveida protēzes - izņemamas konstrukcijas, kuru pamata daļu veido metāla loks, tiek nostiprinātas uz balstošajiem zobiem ar klameru vai lokveida stiprinājumu palīdzību.
Mikroprotezēšana - mazo protēžu veidi (onlejas, inlejas, tilti Merilinda), kurus modelē ārsts tieši pacientam mutē vai zobu tehniķis laboratorijā.
Parodontīts - parodonta audu iekaisums. Izsauc traucējumus zobu apgādē ar barības vielām un smaganā zobu fiksējošo struktūru bojājumus. Simptomi - smaganu asiņošana (piemēram, ēšanas, zobu tīrīšanas laikā), zobu kustīgums (palielinās attālums starp zobiem, tie maina savu stāvokli, zobu rinda izregulējas, zobi "pagarinās", smaganas samazinās, atsedzot zobu kakliņu), strutaini izdalījumi no zobu smaganu kabatiņām. Parodontīta ārstēšana vienmēr ir kompleksa.
Periodontīts - var būt infekciozs, traumatisks un medikamentozs, parodonta iekaisuma veida saslimšana, ko bieži pavada asas sāpes.
Parodontoze - kaulaudu, periodonta uzbūves traucējumi, visu veidu apmaiņas traucējumi, neizraisa sāpīgas sajūtas, notiek it kā zoba pagarināšanās - smaganas nosēžas un atsedzas zoba sakne.
Parodonts - audu komplekss, kas balsta un fiksē zobus. Caur parodontu notiek arī zobu apgāde ar barības vielām. Parodonta sastāvā ietilpst smaganas, zoba saistaudu aparāts, kaulaudi.
Pildījums zobārstniecībā - cietā plomba, kura tiek ievietota zobā un fiksēta ar cementa oderes palīdzību. Neskatoties uz to, ka zelts joprojām tiek plaši izmantots šādu plombu izgatavošanā, mūsdienās tomēr biežāk tiek lietots arī fosfors un kompozītās plastmasas.
Plomba - izurbta dobuma zobā aizpildīšana ar šim nolūkam īpaši pagatavotu vielu (bieži tiek lietots zobu kariesa ārstēšanai). Zobu plomba var būt pagaidu vai pastāvīga; tās pagatavošanai var tikt izmantoti dažādi materiāli (amalgama, kompozīciju plastmasa, heliomateriāls).
Plombēšanas metodes - plombas, onlejas, inlejas kas izgatavotas ar "Cerec" palīdzību vai laboratorijā.
Pulpa - zoba pulpas saistaudi ir zoba dobumā. No visām pusēm to aptver dentīns, izņemot zoba augšējo daļu.
Pulpīts - zoba pulpas iekaisums. Tas rodas kā kariesa komplikācija; kā zobu apasiņojošo asinsvadu bojājums; ja tiek atsegta pulpa zobu kronīša atšķēluma vai zoba lūzuma gadījumos. Attīstās akūti. Galvenā pazīme - sāpju lēkmes, kas rodas neatkarīgi no košļāšanas vai kā reakcija uz aukstu vai karstu), visbiežāk vakarā vai naktī. Dažreiz sāpes ir visaptverošas - tās izstaro uz blakus esošajiem zobiem, ausi, deniņiem, pakausi.
Pulpīts var būt akūts un hronisks. Ja ārstēšana netiek veikta, caur zoba kanālu mikroorganismi iekļūst dziļāk un izsauc periodontītu.
Radioviziogrāfs, RVG-diagnostika - aparāts ir pazīstams arī kā ciparu "rentgens". Daudzfunkcionāla ierīce izmeklējumu, kā arī ārstēšanas gaitas, kontroles un kvalitātes veikšanai. Galvenā atšķirība no rentgena aparāta:
- 10-kārtīgs staru slodzes samazinājums;
- iespēja iegūt krāsainus videouzņēmumus;
- attēla saglabāšana izdrukas veidā un / vai elektroniskā veidā datora atmiņā (cietais disks, diskete u.c.).
Stienītis - metāla serdenis, kas tiek iecementēts zoba saknē un kurš kalpo par pamatu mākslīgo kroņu iestiprināšanai. Stienīši mēdz būt standarta, rūpnieciski ražoti un laboratorijā gatavoti.
Stomatīts - mutes dobuma gļotādas iekaisums. Čūlainais - nekrozais stomatīts - gangrēnas veida iekaisums uz lūpām un mutes dobumā.
Zobu sāpes - sāpes, kas rodas zobu cieto audu bojājuma rezultātā vai arī, ja saslimšanas vai traumas gadījumā tiek atsegti zoba mīkstie audi un nervs.
|
|
uz galveno
e-mail
LV
Aicinām
Apspriediet jautājumus ar kolēģiem.
