Slimības, pie kurām vainojami zobi

Zobu tīrīšanai ir ievērojami lielāka nozīme nekā sākotnēji varētu šķist, jo nereti pie nopietnām iekšķīgajām slimībām ir vainojami tieši zobi.

Mute ir tā vieta, kur ienāk kā ķīmiskie un termiskie, tā arī infekciju kaitējumi. Zinātnieki ir apkopojuši vairākus desmitus slimības, kuras izraisa tieši zobu vai smaganu infekcijas.

Vai jums nav gadījies nepamatoti atlikt vizīti pie zobārsta, bet caurais zobs ir sācis sāpēt arvien spēcīgāk, vēlāk radot sajūtu, ka dur arī ausīs? Tas nav nekāds brīnums, jo, kā zināms, mutes un ausu dobumi ir savstarpēji saistīti, tādēļ zobu infekcijas dēļ var attīstīties otīts jeb vidusauss iekaisums.

Gan jau esat dzirdējuši, ka ilkņiem līdzīgos, koniskās formas plēsējzobus sauc par acu zobiem, un ne veltīgi, jo šo zobu saknes ietekmē arī procesus acu dobumos. Šo zobu slimības pasliktina redzi, un tāpēc nereti vienlaikus ar zobu nerva sāpēm sāp arī acis.

Zobiem ir īpaša ietekme uz kuņģa un zarnu traktu, jo, kā zināms, gremošana sākas tieši mutē. Ja zobi nav veseli, barība netiek pilnvērtīgi apstrādāta un palielinās kuņģa slodze. Ar laiku pastiprināta kuņģa slodze var izraisīt arī gastrītu un citas slimības.

Kā novērots, liela daļa veco ļaužu pret mutes veselību izturas pavirši, uzskatot, ka vecums ir nolemtība, bet zobu bojāšanās un izkrišana – normāla un neizbēgama parādība. Rezultātā aplikums un zobakmens veidojas pat uz protēzēm! Kā izpētīts, starp zobu aplikumu un kuņģa čūlu ir tieša saistība, jo helikobaktērija, kas izraisa šo slimību, dzīvo kā kuņģī, tā arī zobu aplikumā.

Lielas problēmas organismam sagādā arī tāda zobu slimība kā periodontīts. Tas ir smaganu iekaisums, kurā ir labvēlīgi apstākļi baktērijām. Infekcijas toksīni izraisa ne vien smaganu iekaisumu, bet arī pakāpenisku žokļa kaulu sabrukumu.
Baktērijas vairojas arī aplikumā. Aplikuma iemesli var būt dažādas slimības, medikamentu lietošana, diētas izmaiņas, nepietiekama mutes dobuma higiēna, kā arī nekvalitatīvas protēzes vai plombas. Baktērijas, iekļūstot augšžokļa jeb haimora dobumā, kļūst par haimorīta cēloni, izraisot hronisku angīnu un tās komplikācijas, proti, reimatiskas sirds un asinsvadu slimības. Ir novērota cieša saistība arī starp pastāvīgiem smaganu iekaisumiem un aterosklerozi.

Tāpat zobu un smaganu baktērijas var nonākt arī asinīs, izraisot asinsvadu sieniņu iekaisumu un provocējot asins recēšanu, kas savukārt rada trombus un insulta, un infarkta risku. Traucēta asinsrite, kā zināms, var arī mazināt vīriešu dzimumspēju. Savukārt grūtniecēm šo veselības problēmu dēļ paaugstinās priekšlaicīgu dzemdību risks.
Smaganu slimības palielina arī vecu cilvēku mirstību no pneimonijas, jo mutes dobuma infekcijas rosina elpceļu saslimšanas.

Noteikti jāpiemin arī šķietami nekaitīgais – nepareizais sakodiens, kas ļoti bieži ir stājas traucējumu un muguras sāpju izraisītājs. Nepareizs sakodiens izraisa hronisku košanos un mīmikas muskuļu pārslodzi, kā rezultātā pēc laika rodas arī sprandas un muguras muskuļu pārslodze. Muskuļu spazmas izraisa nesimetrisku un nevienmērīgu muguras muskuļu darbību, un rezultātā mainās stāja. Nepareizas stājas rezultātā sākas sēžas, augšstilba un apakšstilba muskuļu problēmas, kas laika gaitā var izraisīt pat atšķirīgu kāju garumu. Tādas kāju problēmas beidzas ar muguras sāpēm un klibošanu.

Kā redzams, cilvēki var gadiem ilgi mocīties un tā arī nezināt savu ciešanu iemeslu, lai gan vajadzētu tikai laikus labos un regulēt savus zobus.

Follow me!